„Mākslinieka dvēselei vajadzīgi spārni, kas ceļ to pretī saulei.
jo cildenāks mērķis, stingrāka griba, jo lielāka darba mīlestība,
jo šis lidojums skaistāks un mērķtiecīgāks”
/Režisore Venta Vecumniece/
Aktieris dzimis 1919.gada 17.janvārī Talsos. 1927.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Ventspilī, kur sākās Kārļa skolas gaitas.
1934.gadā viņš nospēlēja savas pirmās lomas Ventspils Latviešu teātrī.
1936.gadā Kārlis Valdmanis pārcēlās uz Rīgu un iestājās Latviešu aktieru arodbiedrības Teātra skolā.
Dailes teātrī aktieris sāka stradāt 1938.gadā.
Ar nesavtīgu atdevi mākslai un atbildību pret katru skatuves uzdevumu realizējās Kārļa Valdmaņa varoņlomu būtība – Romeo, Krustiņš, Kriss A.Millera drāmā „Džo Kellers un viņa dēli”, Uldis( „Pūt ,vējiņi”). Jauneklīgi tīrs, pat spēku dzesēdams, atklājas viņa Uldis. Skanīgā balss, staltais laivinieka stāvs tīkami kontrastēja ar Baibiņas maigo trauslumu. Šis „Pūt, vējiņi” iestudējums ar savu gaišo, liegi kvēlo skanējumu uz ilgiem laikiem kļuva par paraugu, ar kuru tika salīdzināti visi nākošie šīs lugas uzvedumi. (Inscenētājs Ed.Smiļģis, režisores Felicita Ertnere un Marga Tetere).
Cieņa un pateicība Kārlim Valdmanim par ieguldījumu latviešu teātra labāko tradīciju veidošanā, daudzu neaizmirstamu skatuves tēlu radīšanā. Aktieris sajuta režisora – inscenātāja Eduarda Smiļģa fantastisko domu lidojumu, viņa filozofisko vispārinājumu vērienīgumu, viņa iejūtīgumu.
Teātrī bija aizritējuši 35 darba gadi ar 50 lomām pie režisoriem Ed.Smiļģa, F.Ertneres, M.Tetetres, V.Vecumnieces. Kāļa Valdmaņa teicamās muzikālās dotības tika izmantotas daudzos Dailes teātra iestudējumos.
Pēc aiziešanas no Dailes teātra 70.gadu sākumā mākslinieks kopīgi ar dzīvesbiedri Margu Teteri veltīja sevi amatiermākslas izkopšanai Latvijā. Kļuvuši par iksķiliešiem, abi mākslinieki uzsāka aktīvu darbību Ikšķiles amatierteātrī. Skatītāju vērtējumam tika nodoti vairāk kā 30 iestudējumi (1960. – 1991.)
Ar sapratni un mīlestību tika radītas izrādes – Aspazijas „Vaidelote”, Sk.Bērziņas „Zaudētie gadi”, O.Andžānes „Brīnumdakterītis”, V.Lāča „Bāka uz salas”, A.Alunāna „Seši mazi bundzinieki”, V.Zorina „Varšavas melodijas”.
Paralēli režijas darbam Kārlis Valdmanis Ikšķiles amatierteātrī spēlēja dažādas lomas – Krīvu „Vaidelotē”, Ābramu „Trīnes grēkos”, Tēvu „Jūras dziesmā”, Trešo R.Paula, J.Petera „Ugunssargā”, piedalījās visos Saulgriežu cikla uzvedumos.
1986.gadā Ikšķiles amatierteātris ieguva nosaukumu „Muzikāli – dramatiskais Tautas ansamblis”.
Aktieris bija arī viens no Ikšķiles brīvdabas estrādes cēlājiem 1981.gadā.
No 1965. – 1968. Kārlis Valdmanis bija režisors Ogres kultūras namā, kur iestudēja K.Goldoni „Viesnīcniece”, „Brīnumzālīte” M.Teteres dramatizējumā, Raiņa „Pūt, vējiņi” . Ar M.Rihtera „Ziedi un tumsa” Margas Teteres – Valdmanes iestudējumā Ogres amatierteātris ieguva Tautas teātra nosaukumu.
Šodien Latvijā mums pietrūkst Kārlis Valdmanis. 1993.gada 11.janvārī savu režisoru izvadījām pēdēja gaitā no kultūras nama uz Ikšķiles kapiem līdzās dzīvesbiedrei Margai Teterei – Valdmanei. Sirsnīgus atvadu vārdus teica Dailes teātra kolēģi Velta Krūze, Milda Klētniece un Harijs Liepiņš.
Silvija Ķeze
IkšķilesKultūras biedrība
(Izmantoti materiāli no „Latviešu Padomju teātra vēsture”
Izd.”Zinātne” 1973.)