Tērpu mākslinieces Larisas Braunas izstāde “Teātris” Ikšķiles Tautas namā

Tērpu māksliniece Larisa Brauna

1968.gadā beigusi Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Radoša, interesanta, savdabīga māksliniece.

Ilgus gadus bijusi Rīgas kinostudijas vadošā tērpu māksliniece. Veidojusi tērpus filmām „Rīgas jumpravas”, „Depresija”, „Zītaru dzimta”, „Svešais”, „Viss kārtībā”, „Dubultslazds”, „Spēle notiks tik un tā”, „Mirāža”, „Salavecīša personīgā dzīve”, „Ilgais ceļš kāpās”, „Gaidiet Džonu Graftonu”, „Atspulgs ūdenī”, „Pirmā vasara”. Visbiežāk strādājusi kopā ar režisoru Aloizu Brenču.

Veidojusi kostīmu skices daudzām teātra izrādēm gan Nacionālajā teātrī, gan Muzikālajā teātrī, teātros „Skatuve” un „Kabata”. Ļoti veiksmīga sadarbība veidojusies ar režisoru Valdi Lūriņu.

Scenārijos un lugās māksliniece izdzīvoja visu varoņu dzīvi, saprotot, ko katrs tēls jūt, ko dara un tikai tad zīmēja tērpu. Māksliniece uzskata, ka tā ir nežēlīga un gaistoša māksla. Paveiktais paliek tikai filmā, teātrī izrādi noraksta un tērpi aiziet nebūtībā.

Otra mākslinieces mīlestība ir tekstilmāksla. Izstādē apskatāms viņas veidotais gobelēns „Uz skatuves” un tekstilkolāžas „Putni”. Larisai Braunai patīk vērot spārnoto sabiedrību un vilkt paralēles ar cilvēku dzīvi.

Larisa šuj īpatnējā tehnoloģijā veidotas vestītes, kuras iecienījušas rīdzinieces. Tas ir atbalsts šodienas apstākļos.

Draugi un laikabiedri saka, ka Larisa ir puiciski sprigana, ekstravaganti pārdroša un koša ar tiešu valodu.

Svētki teātrim, svētki aktieriem un skatītājiem

 Ikšķiles Tautas namā

Teātra svētki

„Pasmaidi – sirds gaiša kļūs”

21.martā 19 00  Ikšķiles vidusskolas 12. klases skolēnu interpretācijā tautā populārā

M. Reimaņa komēdija “Krustmāte Jūle no Tūles”

Emociju amplitūda plaša, azarts un pārpratumi, kā arī dziesmas, dejas un citādas izklaides. Radošā grupa: režisors Oskars Kļava, komponists Aivars Millers, abiem palīdz Ingūna Bērziņa un Zane Bēķe.

22.martā 12 00 Skrīveru amatierteātris dāvās svētkus bērniem ar

N.Šeiko izrādi „Kristofers un viņa draugi”

22.martā 19 00 Ainārs Ančevskis humorpilnā stāstā par bērna lomu tēva izglītošanā

„Jaunais tētis”

Ieejas maksa iepriekšpārdošanā Eur 6,- , izrādes dienā Eur 7,-

Teātra svētkos Ikšķilē viesosies“ Jaunais TĒTIS ” ar Aināru Ančevski

            Iespējams, daudzi skatītāji atceras pirms vairākiem gadiem iestudēto izrāžu apvienības “Panna” izrādi – humorpilno pētījumu par vīrieša būtību – “Tētis” ar Aināru Ančevski galvenajā lomā. Izrāde ar lieliem panākumiem bija skatāma gandrīz visās Latvijas pilsētās. Pa šo laiku ir izaudzis gan izrādē attēlotais mazulis, gan pats “tētis”, tādēļ 22. martā Ikšķiles skatītājiem tiks piedāvāta izrāde – humorpilns stāsts par bērna lomu tēva izglītošanā, jeb  stand-up komēdija – “Jaunais TĒTIS”.

Jau otro gadu Latvijā tiek svinēta Tēvu diena, kas nu iekļauta svinamo dienu sarakstā. Vēl nesenā pagātnē tēva loma bērnu audzināšanā bija visai otršķirīga, jo galvenās rūpes par mazuļa nākšanu pasaulē pārsvarā uzņēmās jaunās māmiņas. Kas ir mainījies? Vai jaunie tēti ir kļuvuši apzinīgāki, bet varbūt par tādiem kļūt viņus iemācījuši pašu mazuļi?

Izrādes veidotāji  – aktieris Ainārs Ančevskis un režisors Juris Rijnieks  piedāvā asprātīgu un sirsnīgu stāstu par vīrieša pārdomām laikā, kad mazais cilvēciņš ir gatavs doties tālāk – uz skolu. Izrāde jautrā un asprātīgā veidā liek atcerēties un dalīties pārdomās par laiku no mazuļa nākšanas pasaulē līdz mazā dēlēna pirmajām un turpmākajām skolas gaitām.

Skatītāji, kuri ir redzējuši izrādi “Tētis”, būs priecīgi uzzināt kas jauno tēti sagaida tālāk -  pošoties skolai, bet tie, kuri “Tēta” pirmo daļu nav redzējuši, kopā ar Aināru Ančevski varēs izdzīvot visu sajūtu un pārdzīvojumu spektru, kas sagaida, apzinoties, ka visu turpmāko dzīvi būsi un paliksi TĒTIS.

Izrāde būs skatāma Ikšķiles tautas namā 22. martā plkst. 19:00

Biļetes iepriekšpārdošanā Eur 6,-

Izrādes dienā Eur 7,-

Informācija:

Izrāžu apvienība “ Panna”

www.pannasteatris.lv

panna@pannasteatris.lv

www.kulturasbiedriba.lv

„Mākslinieka dvēselei vajadzīgi spārni, kas ceļ to pretī saulei.

jo cildenāks mērķis, stingrāka griba, jo lielāka darba mīlestība,

jo šis lidojums skaistāks un mērķtiecīgāks”

/Režisore Venta Vecumniece/

Aktieris un režisors Kārlis Valdmanis

Aktieris dzimis 1919.gada 17.janvārī Talsos. 1927.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Ventspilī, kur  sākās Kārļa skolas gaitas.

1934.gadā viņš nospēlēja savas pirmās lomas Ventspils Latviešu teātrī.

1936.gadā Kārlis Valdmanis pārcēlās uz Rīgu un iestājās Latviešu aktieru arodbiedrības Teātra skolā.

Dailes teātrī aktieris sāka stradāt 1938.gadā.

Ar nesavtīgu atdevi mākslai un atbildību pret katru skatuves uzdevumu realizējās Kārļa Valdmaņa varoņlomu būtība – Romeo, Krustiņš, Kriss A.Millera drāmā „Džo Kellers un viņa dēli”, Uldis( „Pūt ,vējiņi”). Jauneklīgi tīrs, pat spēku dzesēdams, atklājas viņa Uldis. Skanīgā balss, staltais laivinieka stāvs tīkami kontrastēja ar Baibiņas maigo trauslumu. Šis „Pūt, vējiņi” iestudējums ar savu gaišo, liegi kvēlo skanējumu uz ilgiem laikiem kļuva par paraugu, ar kuru tika salīdzināti visi nākošie šīs lugas uzvedumi. (Inscenētājs Ed.Smiļģis, režisores Felicita Ertnere un Marga Tetere).

1945.g fotogrāfija izrādei “Pūt vējiņi”

Cieņa un pateicība Kārlim Valdmanim par ieguldījumu latviešu teātra labāko tradīciju veidošanā, daudzu neaizmirstamu skatuves tēlu radīšanā. Aktieris sajuta režisora – inscenātāja Eduarda Smiļģa fantastisko domu lidojumu, viņa filozofisko vispārinājumu vērienīgumu, viņa iejūtīgumu.

Teātrī bija aizritējuši 35 darba gadi ar 50 lomām pie režisoriem Ed.Smiļģa, F.Ertneres, M.Tetetres, V.Vecumnieces. Kāļa Valdmaņa teicamās muzikālās dotības tika izmantotas daudzos Dailes teātra iestudējumos.

Pēc aiziešanas no Dailes teātra 70.gadu sākumā mākslinieks kopīgi ar dzīvesbiedri Margu Teteri veltīja sevi amatiermākslas izkopšanai Latvijā. Kļuvuši par iksķiliešiem, abi mākslinieki uzsāka aktīvu darbību Ikšķiles amatierteātrī. Skatītāju vērtējumam tika nodoti vairāk kā 30 iestudējumi (1960. – 1991.)

Ar sapratni un mīlestību tika radītas izrādes – Aspazijas „Vaidelote”, Sk.Bērziņas „Zaudētie gadi”, O.Andžānes „Brīnumdakterītis”, V.Lāča „Bāka uz salas”, A.Alunāna „Seši mazi bundzinieki”, V.Zorina „Varšavas melodijas”.

Paralēli režijas darbam Kārlis Valdmanis Ikšķiles amatierteātrī spēlēja dažādas lomas – Krīvu „Vaidelotē”, Ābramu „Trīnes grēkos”, Tēvu „Jūras dziesmā”, Trešo R.Paula, J.Petera „Ugunssargā”, piedalījās visos Saulgriežu cikla uzvedumos.

1986.gadā Ikšķiles amatierteātris ieguva nosaukumu „Muzikāli – dramatiskais Tautas ansamblis”.

Aktieris bija arī viens no Ikšķiles brīvdabas estrādes cēlājiem  1981.gadā.

kā Ikšķiles brīvdabas estrādes cēlājs 1981.gadā

No 1965. – 1968. Kārlis Valdmanis bija režisors Ogres kultūras namā, kur iestudēja K.Goldoni „Viesnīcniece”, „Brīnumzālīte” M.Teteres dramatizējumā, Raiņa „Pūt, vējiņi” . Ar  M.Rihtera „Ziedi un tumsa” Margas Teteres – Valdmanes iestudējumā Ogres amatierteātris ieguva Tautas teātra nosaukumu.

Šodien Latvijā  mums pietrūkst Kārlis Valdmanis. 1993.gada 11.janvārī savu režisoru izvadījām pēdēja gaitā no kultūras nama uz Ikšķiles kapiem līdzās dzīvesbiedrei Margai Teterei – Valdmanei. Sirsnīgus atvadu vārdus teica Dailes teātra kolēģi Velta Krūze, Milda Klētniece un Harijs Liepiņš.

Silvija Ķeze

IkšķilesKultūras biedrība

(Izmantoti materiāli no „Latviešu Padomju teātra vēsture”

Izd.”Zinātne” 1973.)