Latviešu biedrību salidojums Ikšķilē

Vasaras izskaņā – 20.augustā Ikšķilē pulcēsies viesi no visas Latvijas – latviešu biedrību pārstāvji.

Latviešu biedrību ikgadējie salidojumi ir viena no Latviešu biedrību savienības senām tradīcijām. Katru vasaru salidojumu organizē kāda no biedrībām. Šogad salidojuma saimnieku lomu ir uzņēmusies Ikšķiles Kultūras biedrība.

Tradicionāli salidojumu laikā biedrību pārstāvji dalās savā pieredzē, pastāsta par paveikto gada laikā, debatē par problēmām un to iespējamiem risinājumiem. Par pārējo salidojuma programmu rūpējas organizētāji.

Šovasar iepazīstināsim viesus ar mūsu novada lepnumu – rakstniekiem Noru Ikstenu, Liānu Langu un Roaldu Dobrovenski, pārsteigsim ar bagātīgo ekspozīciju novada Kultūras mantojuma centrā „Tīnūžu muiža” un atraktīvo, izziņas bagāto Kaspara Špēļa stāstījumu. Ar Ikšķiles novada pašvaldības atbalstu salidojuma dalībniekiem būs iespēja doties nelielā ekskursijā pa Ikšķili. Pusdienas piedāvāsim iecienītajā kafejnīcā „Dainas”.

Salidojuma norises laiks – 2016.gada 20.augusts 10:00 – 17:00. Atklāšana un salidojuma pirmā daļa Ikšķiles tautas namā, pēcpusdienā ekskursija uz „Tīnūžu muižu” un Ikšķiles ievērojamāko vietu apskate.

Lelde Samite

Ikšķiles Kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja

Ielūgums

Par Kultūras biedrības biedru sapulci

Ikšķiles Kultūras biedrības biedru sapulce notiks 2016.gada 7.martā  19:30 Ikšķiles Tautas namā, Kultūras biedrības telpā.

Ikšķiles Tautas namā  04.11.2015. notika Ikšķiles Kultūras biedrības biedru sapulce.

Biedru sapulce tika sasaukta pēc 2015.gada 7.oktobra valdes sēdes lēmuma. Par biedru sapulci un tās darba kārtību biedriem paziņots 12.novembrī elektroniski vai izsūtot pa pastu rakstiskus uzaicinājumus.

No 23 biedriem, sapulcē piedalījās 14.

Protokoliste – Evija Svikle

Sapulces vadītāja – Lelde Sāmite

IKB biedru sapulces lēmumi:

  1. 1.       Apstiprināt valdes priekšsēdētājas ziņojumu par darbu 2015.gadā
  2. 2.       Apstiprināt IKB valdes sastāvu : Lelde Sāmite, Silvija Ķeze, Valdis Tjarve, Sergejs Serafimovičs, Aigars Martinsons
  3. 3.       Ievēlēt revidentu – Eviju Svikli
  4. 4.       Šobrīd nepieņemt vēstules tekstu iesniegšanai novada pašvaldībai, bet rūpīgi izstrādāt savus priekšlikumus un apkopot novada iedzīvotāju priekšlikumus un sagatavot tos līdz nākošajai sapulcei

 

Pateicība


Tas nav ūdens, kas Daugavā plūst .

Tas ir Laiks.

Tā nav asins, kas dzīslās tev tek.

Tas ir Laiks.

Tas nav vilnis, kas apskalo mūs.

Tas ir Laiks.

Tas nav atvars, kas gredzenu griež.

Tas ir laiks.

/M.Zālīte/

 

Paldies Ikšķiles novada pašvaldībai un personīgi Valentīnam Špēles kungam par atbalstu novada kultūras mantojuma saglabāšanā un piemiņas plākšņu izgatavošanu četriem novada māksliniekiem.

Ikšķiles Kultūras biedrība

Ikšķiles novada māksliniekiem – 100

Aktiera Alberta Bāriņa piemiņas vietā              Ikšķiles novada kultūras dzīve šovasar bija tik bagāta ar atraktīviem, emocionāliem, intriģējošiem notikumiem.

Ikšķiles Kultūras biedrība vasaras izskaņā aicināja uz mazliet klusāku un apcerīgāku pasākumu– atzīmējām trīs Ikšķiles novadā dzīvojušu mākslinieku simtgadi.

 

Pasākums sākās mākslinieka Alberta Bāriņa piemiņas vietā, kur, pateicoties Ikšķiles novada pašvaldības finansiālajam atbalstam, tika novietota piemiņas plāksne ilggadīgajam Rīgas Operetes teātra aktierim, kurš devis nopietnu ieguldījumu arī mūsu novada kultūras dzīvē. Piemiņas vietā īsi atcerējāmies mākslinieka dzīvi un daiļradi, klausījāmies vijoles skaņās vijolnieces Viktorijas Ivanovas izpildījumā.

Labus vārdus un savus novēlējumus savam ilggadīgajam kolēģim telefoniski bija atsūtījis operetes mākslinieks Jēkabs Krēsliņš.

Sarunu par Albetu Bāriņu turpinājām tautas namā, kur runāja mūzika – skanēja teātra dziesmas Jura Kļaviņa vadītā vīru ansambļa izpildījumā un Viktorijas Ivanovas un koncertmeistares Guntas Trasūnes muzikālie priekšnesumi.  Pavisam nemanot sarunas savijās kopā ar stāstu par nākošo jubilāru mākslinieku, gleznotāju Kārli Pētersonu, jo viņi ar Albertu Bāriņu bija ne tikai laikabiedri, bet arī kaimiņi un labi draugi, kas bieži tikušies un  bagātinājuši viens otru ar savām sarunām un radošām idejām.DSC_0147 A

Alberta Bāriņa lielā mīlestība pret Raini rosinājusi draugu Kārli Pētersonu radīt vitrāžas par „Uguns un nakts” tēmu, arī aktiera māju greznoja šādas vitrāžas. Par Kārļa Pētersona dzīvi un daiļradi stāstīja mākslas zinātniece Lija Karlova, atmiņās dalījās meitas Sarmīte un Mārīte, mazdēls arhitekts Ģirts Kilēvics, kurš savu pirmo izpratni par vides ainavas veidošanu guvis no vectēva. Pasākumā piedalījās arī citi mākslinieka mazbērni un mazmazbērnu pulciņš. Par mākslinieku runā viņa darbi, tautas namā tika atklāta Kārļa Pētersona gleznu izstāde, kas būs apskatāma DSC_0153 Alīdz  DSC_0194 ADSC_0163A28.augustam.

Trešais jubilārs – Jānis Kuga (juniors), profesora, dekoratīvās glezniecības pamatlicēja Jāņa Kugas dēls Ikšķilē pavadījis agro jaunību, bet lielāko daļu dzīves aizvadījis emigrācijā. Kopā ar Kārli Pētersonu mācījušies Mākslas akadēmijā, bijuši jaunības draugi. Jānis Kuga bez studijām akadēmijā paguvis apgūt arī vijoļspēli, arhitektūru, kļuvis par sporta pedagogu. Sveicienus un pateicības vārdus par Jāņa Kugas atceres brīdi sūtīja arī mākslinieka māsa Ilze Pakalne no Kanādas.

Ikšķiles Kultūras biedrības vārdā paldies visiem pasākuma dalībniekiem, skatuves māksliniekiem un Ikšķiles novada pašvaldībai.

Lelde Sāmite

Ikšķiles Kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja

DSC_0137 A  DSC_0158A DSC_0136 A DSC_0189AA 

Mākslinieka Alfrēda Eduarda Lesiņa simtgadei veltītā izstāde

Mākslinieks Alfrēds Eduards LesiņšNo 7.līdz 16.aprīlim Ikšķiles Kultūras biedrība aicināja novada iedzīvotājus iepazīties ar  Alfrēda Eduarda Lesiņa darbiem mākslinieka simtgadei veltītā personālizstādē.

Izstādi iekārtoja un atklāja māksliniece Dace Pelše.

Izstādes atklāšanā piedalījās mākslinieka bērni (dēls un meita), mazbērni un jau mazmazbērni. Šī bija pirmā mākslinieka personālizstāde, savas dzīves laikā viņš bija piedalījies tikai izstādēs kopā ar citiem gleznotājiem. Ar skumju pieskaņu mākslinieka meita Ilze Strepmane (Lesiņa) atzīmēja, ka viņa radošo garu salauza valdošais padomju rezīms, kas neļāva viņam apliecināt sevi mākslā un realizēt savas ieceres.

Māksliniece Dagmāra Villeruša apliecināja, ka Alfrēda Eduarda Lesiņa darbi liecina par viņa talantu un arī, skatoties šodienas acīm, viņa darbi ir ļoti mūsdienīgi.

Ikšķiles Kultūras biedrība regulāri rīko pasākumus, atzīmējot nozīmīgas jubilejas izcilām personībām mākslā un kultūrā, jo pagātnes mantojums ir mūsu tagadnes spēks un stingrs pamats nākotnei. To apliecināja arī izstādes apmeklētāju rakstītās atsauksmes.

„ Liels paldies visiem, kas noorganizēja mūsu tēva Alfrēda Eduarda Lesiņa simtgadei veltīto izstādi, kas ir arī viņa pirmā personālizstāde. Paldies Kultūras biedrībai par pagātnes mantojuma saglabāšanu.”

Ilze Lesiņa-Strepmane, Juhans Strepmanis

„Pirmo reizi redzēju tik daudz no sava vecvectēva radītās daiļrades. Biju patīkami pārsteigts par viņa izcili zīmētajiem un sīki izstrādātajiem darbiem. Uzzināju kaut ko vairāk par viņu un viņa dzīves gājumu.”

Lauris Strepmanis

„Pateicos Ikšķiles Kultūras biedrībai par to, ka orgnizēja pirmo un vienīgo mana vectēva personālizstādi. Pildot savus darba pienākumus bieži apmeklēju izstāžu atklāšanas, taču šī sildīja mūs ar patieso sirsnību no izstādes organizētājiem. Novēlam Ikšķiles Kultūras biedrībai turpināt šo pašaizliedzīgo darbu – atcerēties un darīt pieejamus Ikšķiles iedzīvotājiem Ikšķilē dzīvojošo mākslinieku radītos darbus.”

Kristīne Lesiņa

Ienācu. Apstājos. Sajutu. Jutu. Dziļumā gāju. To nevar izteikt. Tas nav izsakāms. Tas nav pasakāms. Vārds neiet tik dziļi. Vārds atved līdz. Simbols iet dziļāk. Tās nav gleznas. Tie nav plakāti. Tie ir simboli. Laika un telpas simboli. Mirkļa pieskāriens laikam. Mūžības pieskāriens mirklim. Kaut kas tik svēts. Tik tīrs. Tik neaptraipīts. Tik sargāts un arī nosargāts. Tik īsts. Tik šķīsts. Tik starojošs. Cauri laikam starojošs. Jo no mūžības nācis. Tik tuvs. Tik gaidošs kā brālis. Tik dzīvs. Tik brīvs. Tik tīrs! Paldies!

(paraksts)

„Liels paldies par doto iespēju kaut uz brīdi ieiet citā pasaulē – tik tiešām tik tīrā, neaptraipītā un dabīgā, ko izstaro augsti meistarīgi un dvēselīgi radītie portreti. Kad stāvi mākslinieka A.Lesiņa pašportreta priekšā, sajūta tāda, it kā tu esi tajā laikā, kad cilvēkos dominēja citas vērtības – dvēseles gaišums, patiesīgums un nesamākslots dabas skaistums…. Un brīnišķīgā „Tautu meita” paliks atmiņā uz mūžu…..”

Terēzija Rubene

Ikšķiles Kultūras biedrība saka sirsnīgu paldies mākslinieka tuviniekiem par saglabātajiem darbiem un atsaucību izstādes veidošanā.

 

Alfrēds Eduards Lesiņš

(1915. – 1977.)

Alfrēds Eduards Lesiņš dzimis 1915.gada 14.aprīlī Valkas apriņķī Jaunlaicenes pagastā. Tēvs Jūlijs un māte Paulīne. Ģimenē bija seši bērni. Bērnība nebija viegla. Tēvs strādāja dažādus gadījuma darbus Jaunlaicenes pagastā.1928.gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

Pārnākot uz Rīgu, no 1929. – 1930.g. Alfrēds Eduards Lesiņš strādāja kā izsūtāmais zēns Pīpiņa un Upmaņa spiestuvē. Kad no darba spiestuvē tika atlaists, strādāja dažādus gadījuma darbus – metāla apstrādāšanas fabrikā „Latem” kā krāsotāja māceklis, ostā kā strādnieks cukura monopolā pie kuģu uzlādēšanas. Vakaros apmeklēja skolu. Pēc pamatskolas beigšanas iestājās un divus gadus mācījās Romāna Sutas mākslas studijā. 1930. – 1932.g. strādāja kā māceklis – zellis pie daiļkrāsotāja Aides.

1931.gadā iestājās Mākslas akadēmijā. Līdztekus mācībām akadēmijā, strādāja pie Everta krāsotāju uzņēmumā, kā izpalīgs pie tēlnieka Maura Romas viesnīcas izbūves laikā, Operā un Nacionālajā teātrī pie dekorāciju noformēšanas. 1934. – 1936.g. strādāja pie tēlnieka Maura un krāsotāja Dzeņa dažādus tēlniecības un krāsošanas darbus.

Studiju laikā ar I pakāpes godalgu tika apbalvoti viņa zīmētie karnevāla plakāti piecus gadus pēc kārtas Akadēmijas plakātu konkursā. 1941.gadā saņēma II godalgu par iekštelpu dekorējumiem karnevāla noformēšanai.

Divus gadus saņēma godalgas Latvijas tūrisma izsludinātā konkursā. 1936.gadā saņēma II godalgu, bet 1937.gadā – I godalgu.

Lielākus skatuviskus darbus noformēja 1936.gadā Iecavā, kur tika sagatavotas divas lugas un priekškars – figurāls gleznojums. 1936.gadā A.E.Lesiņš Daugavpilī noformēja dekorācijas brīvdabas izrādei, kurā piedalījās 400 cilvēku masu skatos – režisors izrādei bija aktieris Artūrs Dimiters.

Mākslas akadēmijā no 1935.gada ar pārtraukumiem A.E.Lesiņš mācījās pie Jāņa Kugas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcā. Akadēmiju beidza 1942.gadā ar liela formāta diplomdarbu „Zemnieku svētki”.

Alfrēds Eduards Lesiņš 1945.g. strādāja Arodbiedrību Centrālās padomes centrālā klubā kā dekorators. Realizēja telpu noformējumus, sanāksmju un svētku dekorējumus, zīmēja plakātus, ielūgumus, svētku noformējumus fasāžu dekorējumiem. 1946.g. pārgāja darbā Strādnieku teātrī par dekoratoru. Šajā laikā skatuves dekoratīvo ietērpu sagatavoja izrādēm: Viļa Lāča  „ Vedekla”, Kalmana „Silva”, „Mašeņka”, „ Kāzas Maļinovkā”. 1947.g. Skrīveru Lauksaimniecības tehnikuma pašdarbības kolektīvam sagatavoja skatuvisko noformējumu Annas Brigaderes lugai „Karalis Brusubārda”. 1951.g. Baldonē sagatavoja dziesmu svētku laukumu, izveidoja estrādi ar dekoratīvu noformējumu.

1950.g. strādāja kombinātā „Māksla”. Pēdējos dzīves gadus dzīvoja Ikšķilē un darbojās kā brīvmākslinieks veicot dažādus noformēšanas un dekorēšanas pasūtījumus.

Bija  precējies ar Juhannu Hausmani ( mirusi 2004.g.). Piedzima  divi bērni – Juhans (dzim 1944.g.) un Ilze  (dzim. 1946.g.) – abi dzīvo Ikšķilē.

Mākslinieks Alfrēds Eduards Lesiņš miris 1977.gadā. Apbedīts Ikšķiles kapos.

Ilze (Lesiņa) Strepmane

Fotogrāfijas no izstādes atklāšanas ir ņemtas, ar laipnu atļauju, no www.ogrenet.lv.