Ikšķiles Kultūras biedrība šogad savā 90 gadu jubilejā aicinās atsaucīgus skatītājus būt kopā ar mums skaistajā un sirsnīgajā Daugavas svētku pasākumā „Vārdi Daugavai un manam laikam”.

Tikšanās vieta un laiks – Ikšķiles estrāde, 8.jūlijs.

Estrādi piepildīs visi Ikšķiles novada deju kolektīvi un kori, vieskolektīvi no novadiem Daugavas krastā un arī no pašas Rīgas. Par kopējo labskanību rūpēsies mūsu novadā pazīstamie diriģenti Juris Kļaviņš un Česlavs Batņa. Dejotāju rindas sakārtos Gundega Spūle.

Muzikālu baudījumu mums visiem sniegs dziedātājs Daumants Kalniņš, Kristapa Krievkalna grupas pavadījumā. Vārdus Daugavai un mūsu laikam teiks Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens. Koncerta režisors kā ierasts būs Valdis Lūriņš.

Pēc koncerta visi kopā dosimies nest uguns  un dziesmu sveicienus Daugavai  un pēc tam priecāsimies zaļumballē kopā ar Ati Ieviņu un „Rock Brothers” .

Nāciet, svinēsim kopā!  Biļetes varēs iegādāties „Biļešu paradīzē” un Ikšķiles tautas namā.

No sirds pateicamies atbalstītājiem – Ikšķiles novada pašvaldībai, SIA S.B.C., SIA „Inženieru birojs „PROFECTO””, SIA „Kāzu aģentūra” , SIA „Fittero”

un SIA “MRK “

Šogad  5.martā skaistu dzīves jubileju atzīmēja māksliniece Dace Megne – Pelše, gleznotāja Antona Megņa un keramiķes Irēnas Megnes meita. Daces tēvam Antonam Megnim šogad apritētu 110.

Ikšķiles tautas namā Mākslas dienās no 30.aprīļa līdz 12.maijam būs skatāma mākslinieku ģimenes izstāde.

Reizē ar Megņu ģimeni godināsim gleznotāju un dekoratoru Ēriku Riņķi, kuram šogad arī 110.jubileja.

Atmiņas par mākslinieku Ēriku Riņķi

Māksliniece Džemma Skulme raksta –

Nereti 11.tramvajā sagadījāmies kopā ar mākslinieku Ēriku Riņķi. Mēs vienmēr parunājāmies. Tie bija pēckara gadi. Spriežot pēc mūžīgās mugursomas viņa plecos, šie gadi viņam bija garāki, kā dažam labam. Viņam bija prāva ģimene, bērni bija vēl mazi, apgādnieka rūpes nekad nebeidzās. Šīs sarunas tramvajā – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izrunātos gan par dzīvi, gan mākslu, gan – jau pēdējos gados, par nepadarīto. Pēdējā sarunā ar Ēriku Riņķi runājam par manu tēvu Oto Skulmi, viņam bija daudz ko stāstīt. Sarunājam, ka tiksimies, bet tikšanās vairs nenotika. Viņa rūpes ir izgaisušas līdz ar viņu.

Nākamā tikšanās man bija ar Ērika Riņķa gleznām, kuras dēls bija sakārtojis piemiņas izstādei. Te es Ēriku Riņķi ieraudzīju bez rūpēm, bez nastas, vieglu un nepiespiestu, spožu.

Kad Dailes teātrī dekorāciju darbnīcā darbā stājās Ēriks Riņķis, Tēvs ar sajūsmu viņu aprakstīja kā reti prasmīgu gleznotāju. Uzkāpjot pa dzelzs kāpnītēm dekorāciju darbnīcā tūdaļ ieraudzīju jauno gleznotāju, visā auguma, ļoti izteiksmīgiem vaibstiem, dekorāciju metu vienā rokā, otrā – ogli pagarinātājā, strādājot pie prospekta vai kāda cita dekorāciju gabala.

Aplūkojot meistara pēdējo gadu gleznas, atklājas līdz šim vēl neiepazītas kvalitātes. Prasmīgi, ļoti profesionāli izstrādātā, izkoptā kolorītā, gleznots bez jebkādas šaubīšanās, nekas neizdevies, nekas samocīts, ar labu izpratni, kādai jābūt gleznai.

Savā dzīves laikā Ēriks Riņķis maz tiecies pēc atzinības, nu šī atzinība nāk pati par sevi, tā ir vērtējums viņa dzīves darbam.

Džemma Skulme

„Ēriks Riņkis

Glezniecība, grafika scenogrāfija”

Darbu izstādes katalogs Rīga, 1982.

Keramiķe Irēna Megne

(08.02.1921.-05.11.2006.)

 Māksliniece dzimusi 1921.gada 8.februārī Vecmīlgrāvī. Dzīvesbiedrs – gleznotājs Antons Megnis, meita Dace Pelše – māksliniece, pedagoģe, dēls Kalvis Megnis – mākslinieks, noformētājs.

Jau agri izvēlējusies keramiku par savu mākslinieciskās darbības formu. Beigusi Rīgas daiļamatniecības skolas Keramikas nodaļu.

Nemanot veidojās savs radošais rokraksts, īpatnējs stils. Māksliniece iemīlējusi šamotu ar tam raksturīgo šūnainību, reizēm to veiksmīgi papildinājusi ar sarkano mālu.

Darinājusi traukus, dekoratīvas flīzes, plāksnes, sienas šķīvjus, dārza keramikas priekšmetus. Irēnas Megnes veidotie darbi ir vienkāršības un pamatīguma caurausti, tie sasaucas ar Latvijas nesamāksloto dabu.

70.gados pirmās personālās izstādes notikušas Rīgā, Madonā, Kuldīgā, arī Ikšķilē.

Mūža nogalē nodarbojusies arī ar glezniecību, apguvusi akvareļa tehniku, kuru izmanto savos ziedu gleznojumos. Keramika kļuvusi gleznieciskāka. Izveidojusi skaistu dārzu – parku savā Ikšķiles mājā.

Mirusi 2006.gada 5.novembrī, guldīta Rīgas Meža kapu Mākslinieku Kalniņā

Mākslinieks Antons Megnis

 (20.06.1907.-01.05.1982.)

Dzimis Aizputes apriņķa Alsungas pagastā. Beidzis Liepājas daiļamatniecības skolu (1925. – 1930.), Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcu (1931.-1940.) pie meistara Jāņa Kugas. Strādājis par pedagogu Kuldīgas, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolās. Kombinātā „Māksla” strādāja kā interjerists, noformētājs.

Izstādēs piedalījies no 1933.gada, no 1951.gada ar monumentālās glezniecības darbiem. Mākslinieku savienības biedrs no 1951.-1953.gadam.

Gleznojis kompozīcijas ekspresīvi monumentālās formās, attēlojot lauku ikdienu.

Antona Megņa glezniecība ir piesātināta ar suitu vitālo spēku un krāsainību, triepiens nervozi sulīgs un spilgts.

Mākslinieks mums atstājis krietni lielu savu domu un atziņu pierakstu bagātību. Daudz rakstījis par mākslu un māksliniekiem, izteicis savas domas un uzskatus par dzīvi. Pats to visu apkopojis zem nosaukuma „Domu graudi”, lai palicēji varētu sajust viņa dvēseles spēku un nemiera pilno spītu. Antons Megnis vienmēr bija cīnītājs par taisnību.

Viens pats, bez meistaru palīdzības, 50. gados uzcēla māju Ikšķilē.

Mākslinieks savā dzīvē bija bezgala patiess, godīgs un atklāts, vispirms pats pret sevi. Viņa akvareļi ir krāsu viesulis, izvirdums un eksplozija, apliecinājums dabas varenībai un cilvēka lielumam dabā.

Mākslinieks miris 1982.gada 1.maijā, guldīts Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā.

Dace Megne – Pelše

Dzimusi 1947.gada 5.martā Rīgā. Vizuālās mākslas un klavierspēles skolotāja. Mācījusies Rīgas 49.vidusskolā, Rīgas 1.bērnu mūzikas skolā klavierspēli, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā absolvē klavieru klasi un iegūst klavierskolotājas profesiju. Sāk strādāt Siguldas bērnu mūzikas skolā, tur bērnus māca 15 gadus.

1974.gadā iestājas Valsts Mākslas akadēmijā, kuru beidz 1980.gadā kā mākslinieks pedagogs ar glezniecības novirzienu. 1981.gadā sāk strādāt Rīgas 1.pedagoģiskajā skolā kā klavieru, estētikas, kultūras vēstures un vizuālās mākslas metodikas pasniedzēja.

Māksliniece glezno akvareļa un eļļas tehnikās, piedalās izstādēs Rīgā, Ikšķilē, Kuldīgā un citās Latvijas vietās. Tagad dzīvo tēva (Antona Megņa) un mātes (Irēnas Megnes) celtajā mājā Ikšķilē, kuru ir iecerējusi un jau izveidojusi par savu vecāku paveiktā darba muzeju, kas apskatāms visiem interesentiem.

Sirsnīgi sveicam mākslinieci skaistajā jubilejā.

Kultūras biedrības biedru sapulce

2017.gada 15.martā pēc 2017.gada 22.februāra valdes sēdes lēmuma notika IKB biedru sapulce. No 21 biedra sapulcē piedalījās 11.

Sapulci vadīja Lelde Sāmite, protokolēja Iveta Mežaraupe.

1. Sapulces dalībnieki noklausījās un apstiprināja valdes priekšsēdētājas Leldes Sāmites ziņojumu. Valdes priekšsēdētāja pastāstīja par 2016.gada svarīgākajiem pasākumiem.

„Lielākais pasākums 2016.gadā, ko noorganizējām bija Latviešu biedrību 21.salidojums. Piedalījās 12 biedrības, apmēram 50 dalībnieku.  Salidojuma viesus iepazīstinājām ar Kultūras mantojuma centru – Tīnūžu muižu, iepazīstinājām ar Kaspara Špēļa izloloto muzeju. Noorganizēju tikšanos ar mūsu lielisko rakstnieku trio – Noru Ikstenu, Roaldu Dobrovenski un Veltu Kaltiņu.

Augusta mēnesī  atklājām izstādi māksliniekiem – jubilāriem . Keramiķei Karolīnai Lācei, gleznotājam Nikolajam Malceniekam, atzīmējām režisora Arnolda Kalniņa jubileju. Nikolajam Malceniekam atklājām piemiņas plāksni.

Piedalījos kā Kultūras biedrības pārstāve Soduma balvas pasniegšanas ceremonijā, sveicot Noru Ikstenu ar apbalvojumu, kā arī rakstnieku Roalda Dobrovenska un Veltas Kaltiņas jubilejas pasākumā un grāmatas atvēršanas svētkos.

IKB ir Latviešu biedrību savienības dalīborganizācija. Esmu LBS valdes locekle. Piedalījāmies LBS rīkotā mazākumtautību skolu konkursa „Mana dzīvā tautasdziesma”  fināla organizēšanā.”

2. Sapulces dalībnieki noklausījās un apstiprināja revidenta Didža Apsīša ziņojumu.

3. Visvairāk debašu bija par darba kārtības trešo jautājumu – 2017.gada nozīmīgāko pasākumu –Daugavas svētkiem.

2016. gadā diemžēl neizdevās noorganizēt Daugavas svētku pasākumu, bet jau gada noslēgumā ir ielikti labi pamati šī gada pasākumam, ir izveidota koncepcija, ir apzināti mākslinieki, kas piedalīsies, iesniegts projekts pašvaldībai līdzfinansējuma saņemšanai un rezultāts ir pozitīvs.

Šogad Daugavas svētkos piedalīsies 4 kori, kuru virsvadību ir uzņēmušies mūsu novada diriģenti Juris Kļaviņš un Česlavs Batņa, būs 5 – 6 deju kolektīvi, visvadība uzticēta Gundegai Spūlei. Koncertā piedalīsies Daumants Kalniņš, profesionālu mūziķu grupa Kristapa Krievkalna vadībā, Nacionālā teātra aktieri.

Plašās diskusijās tik apspriestas pasākuma reklāmas iespējas, diskutēts par brīvprātīgo palīgu piesaistīšanu un citi organizatoriski jautājumi.

Aprīlī, Mākslas dienu ietvaros, iekļausimies novada rīkotajos pasākumos ar savu izstādi, kas veltīta mākslinieku Irēnas Megnes un Antona Megņa piemiņai un viņu meitas Daces Megnes – Pelšes skaistai dzīves jubilejai. Būs arī gleznotāja – dekoratora Ērika Riņkā darbi, kuram šogad apritētu 110.

Ikšķiles Kultūras biedrība 20.augustā bija aicinājusi viesus no Latviešu biedrībām pulcēties kārtējā, nu jau 21. Latviešu biedrību salidojumā.

Salidojumā piedalījās pārstāvji no astoņām LBS sastāvā esošajām bierībām un viesi no četrām latviešu biedrībām, kas nav LBS dalīborganizācijas, kopumā ap 50 dalībnieku.

Visplašāk pārstāvēta bija Jūrmalas Latviešu biedrība.

Salidojuma pirmajā daļā notika biedru sapulce, kurā runāja salidojuma viesi no Jelgavas Latviešu biedrības, RTU absolventu biedrības, Rīgas latgaliešu biedrības„Trešā zvaigzne”  un Grācas Latviešu biedrības (Austrija). Tad par LBS darbību un aktivitatēm informēja LBS valdes priekšsēdētāja Veronika Ramāne. Katras biedrības pārstāvjiem bija iespēja pastāstīt par savas biedrības darbu, panākumiem un grūtībām, kā arī vērtēt LBS darbību.

Salidojuma otrajā daļā Ikšķiles Kultūras biedrība iepazīstināja viesus ar mūsu novada lepnumu – rakstnieci Noru Ikstenu, 2016.gada Dzintara Soduma balvas laureāti, rakstnieku un tulkotāju Roaldu Dobrovenski, dzejnieci Veltu Kaltiņu. Rakstniekus uz sarunu aicināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku konsultatīvā centra projektu vadītāja Liega Piešiņa. Rakstnieku priekšnesums salidojuma nopietno atmosfēru bagātināja ar dzirkstošas enerģijas, jautrības un pozitīvu emociju lādiņu.

Pēc  pusdienu pārtraukuma savā valstībā – novada kultūras mantojuma centrā „Tīnūžu muiža” salidojuma dalībniekus sagaidīja Kaspars Špēlis. Viņa atraktīvais, izsmeļošais un faktiem bagātais stāstījums un muzeja ekspozīcija papildināja salidojuma dalībnieku zināsanas un izpratni par 1.Pasaules kara notikumiem Ikšķiles un Rīgas apkārtnē.

Ikšķiles Kultūras biedrība pateicas salidojuma dalībniekiem par ieinteresētību. Īpašs paldies salidojuma viesiem – rakstniekiem Norai Ikstenai, Roaldam Dobrovenskim, dzejniecei Veltai Kaltiņai, LNB pārstāvei  Liegai Piešiņai. Paldies Kasparam Špēlim par atsaucību un lielisko stāstījumu. Pateicamies kafejnīcai „Dainas” par garšīgajām pusdienām. Paldies novada pašvaldībai, kultūras un sporta pārvaldes vadītājai Dacei Jansonei par atbalstu salidojuma organizēšanā.

Katru gadu vasaras izskaņā, augusta mēnesī Ikšķiles kultūras biedrība aicina uz izstādi, kas veltīta māksliniekiem, kam šajā gadā apritējusi nozīmīga gadskārta.

Šogad atcerējāmies simtgadniekus – gleznotāju Nikolaju Malcenieku un keramiķi Karolīnu Lāci, pieminējām aktieri Arnoldu Kalniņu 110.gadskārtā.

Izstādes atklāšana notika 17.augustā Ikšķiles tautas namā. Pirms tikšanās tautas namā draugi, tuvinieki un biedrības pārstāvji iededza sveces un nolika ziedus mākslinieku piemiņas vietās Ikšķiles kapos.

Tautas namā izstādes viesi iepazinās ar gleznotāja un keramiķes darbiem, bet par aktieri Arnoldu Kalniņu stāstīja seni fotoattēli  - par viņa darbu dažādos Latvijas teātros, par bagātīgo nospēlēto lomu klāstu. Interesantus un jautrus notikumus no aktiera dzīves Ikšķilē atklāja mākslinieks Valdis Villerušs. Aktieris vairāk bijis pazīstams kā Jaunatnes teātra aktieris, bet, dzīvodams Ikšķilē, iestudējis arī lugas Kultūras biedrības drāmas ansamblim.

Par Nikolaju Malcenieku atmiņās dalījās audžumeita Sniedze Vilsone, izsūtījuma biedrs Roberts Jansons, bet profesionālu vērtējumu viņa darbiem sniedza māksliniece Dagmāra Villeruša. Īpaši emocionālas un smalki izstrādātas ir akvareļtehnikā gleznotās Latvijas un Sibīrijas ainavas. Mūža otrajā pusē, kad izsūtījumā iegūtā slimība ierobežoja mākslinieku ratiņkrēslā, viņš daudz gleznoja pēc atmiņas un, slimībai progresējot, kad kustību spējas tika arvien vairāk ierobežotas, darbi kļuva arvien smalkāki un smalkāki.

Par keramiķi Karolīnu Lāci stāstīja mākslinieces Dace Pelše un Inga Dišlere, jo abu vecāki bijuši sirsnīgās un draudzīgās attiecībās ar Karolīnu. Abas mākslinieces atcerējās „lācīštanti” kā bezgala sirsnīgu, labestīgu, dzīvespriecīgu cilvēku un aizrautīgu mākslinieci.

Muzikālu veltījumu māksliniekiem un izstādes viesiem dāvāja Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Linda Ivanova un Rimma Pudāne.

Ikšķiles Kultūras biedrība pateicas Sniedzei Vilsonei, Ingai Dišlerei, Dacei Pelšei, Kalvim Megnim, Mārim Eglem par palīdzību šīs izstādes veidošanā.