Jau sākot ar 1880.gadu Ikšķiles pagastā ir darbojušās 44 dažādas biedrības – to skaitā labdarības, dziedāšanas, bibliotēkas, Latvijas Nacionālās Jaunatnes savienības Ikšķiles nodaļa, sporta biedrība un vēl daudzas citas.

1927.gadā laikrakstā „Valdības vēstnesis” Nr.288 – Rīgas apgabaltiesas reģistrācijas nodaļā 1927.gada 30.novembrī reģistrēta bezpeļņas biedrība „Ikšķiles Kultūras biedrība”.

Kultūras biedrība savā pagastā organizēja kori, deju kolektīvus, drāmas ansambli, ar izrādēm un koncertiem pelnīja naudu biedrības darbībai.

1929.gadā no Rīgas apriņķa Ikšķiles pagasta mācītājmuižas tika nopirkta zeme.

No izrāžu un koncertu ienākumiem, kā ari no ziedojumiem ( Kultūras fonds, Aizsargu organizācija, pagasta iedzīvotāji ) no 1930.- 1935.gadam uzcēla Biedrības namu. Ikšķiles kultūras biedrības nams tika uzbūvēts pašu spēkiem, talku veidā.

1931.gada 3.jūlijā Ikšķiles kultūras biedrība rīkoja savus pirmos Daugavas svētkus. Daugavas svētku iniciators bija gleznotājs, profesors Jānis Kuga. Viena no mākslinieka darbu mīļākajām tēmām bija Daugava. Tika iedibināta tradīcija – katru gadu jūlija mēneša pirmajā svētdienā svinēt Daugavas svētkus, kuros uz kopīgu sadziedāšanu satikās vairāku pagastu ļaudis gar Daugavas krastiem.

Biedrība aktīvi darbojās līdz 1940.gadam. Padomju okupācijas gados nams tika nacionalizēts, tomēr tas saglabāja savas funkcijas un kalpoja kā kultūras iestāde.

1989.gadā pēc aktīvas Ikšķiles iedzīvotāju grupas iniciatīvas ar Latvijas Tautas Frontes Ikšķiles un Tīnūžu nodaļas, LNNK, Kultūras Fonda Ikšķiles nodaļas atbalstu tika atjaunota Ikšķiles kultūras biedrība kā 1927.gadā dibinātās biedrības tiesību un tradīciju mantiniece un turpinātāja. 1994.gadā biedrība atguva arī savas tiesības uz īpašumu – ēku un zemi.