„Un atmiņas ziedēs ap viņu

Baltas kā ābeles”

/Ā.Elksne/

IN MEMORIAM

„Vējā lietus rausta smagi nolīkušos ābeles zarus. Āboli – smaržīgi, pārgatavojušies un iesprēgājuši, sagūluši zālienā…

Pārliecies tiem pāri kā laika turpinājumam. Nāc, dalīsimies rudenīgā priekā, bet pārpilnībai nav vērtības…” /Juris Baiks/

Nupat ar sāpi sirdī šķīrāmies no Jura Baika (1942. 13.07. – 2013. 23.07.)

Pakavēsimies savās atmiņās un domās pie mākslinieka Jura Baika. Kamols ritinās, katram no mums dāvinādams pa atmiņu dzīpariņam.

Viņa domas, viņa māksla dzīvo, māksla neļauj mums apstāties.

1963.gadā absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, mācījies Latvijas Valsts mākslas akadēmijā.

Savus darbus radīja akvareļu un eļļas tehnikās. Gan individuāli, gan kopā ar kolēģiem piedalījies izstādēs Rīgā, Ogrē, Lielvārdē, Koknesē, Ikšķilē. Jura Baika darbi aizceļojuši uz Ameriku, Angliju, Franciju, Vāciju, Austrāliju, Grieķiju.

Vairāk kā 15 gadus Ikšķiles kultūras namā Juris Baiks vadīja bērnu un jauniešu tēlotājas mākslas studiju, mācot jauniešiem zīmēšanu, gleznošanu un kompozīciju. Ar rūpību un mīlestību iekārtoja gan mākslinieku, gan studijas audzēkņu darbu izstāžu iekartošanai.

Būdams aktīvs Kultūras biedrības biedrs Juris Baiks vairākus gadus bija biedrības izdevuma „Tēvu Pēdās” redaktors.

Gaisma, kas cilvēkā dzīvo, nekad nezudīs.

S.Ķeze

„Vējš un lietus ir mūzika, sāpes un smaidi – glezna, rupja maize – dzeja… Ieskatīties gleznā ir vajadzīgs talants, lai tai radītu mūžības garšu. Skatītājs ir mākslinieks, gleznas līdzautors, ja viņš māk sadzīvot ar sapņiem”

/Juris Baiks/